Search results for " latviešu"

Pilsētas tēls 19.gs. 2.puses latviešu dzejā

2018

Bakalaura darba “Pilsētas tēls 19. gadsimta 2. puses latviešu dzejā” mērķis ir izpētīt pilsētas tēlu 19. gs. 2. puses latviešu dzejā. Darbā veiktais pētījums atklāj pilsētas tēla raksturīgās iezīmes 19. gs. mūsdienu Latvijas teritorijas pilsētās. Darba teorētiskajā daļā sniegts kultūrvēsturisks ieskats 19. gadsimta pilsētā, teorētisks ieskats pilsētas tēla raksturošanā, literatūrvēsturisks ieskats latviešu dzejas urbānajos motīvos 19. gs. 2. pusē un pilsētas semiotikas teorētisks raksturojums. Pētījuma praktiskajā daļā tiek raksturots pilsētas tēls 19. gs. 2. puses latviešu dzejā, kas kalpo gan kā lasītāja informants, gan kā dzejnieka emociju projekcija. Pētījumā ir analizēti desmit 19. gad…

Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920-1940): žanra poētika

2017

Pētījums “Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920–1940): žanra poētika” ir mēģinājums raksturot psiholoģiskā romāna žanra specifiku un izpausmes Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Pētījumā skatīti 10 romāni: Pāvila Rozīša “Divas sejas” (1921) un “Uguns ceļi” (1924), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921) un “Dārza māja” (1930), Jāņa Jaunsudrabiņa “Nāves deja” (1924) un “Ziema” (1925), Kārļa Ieviņa “Sievietes meklēšana” (1926), Ādolfa Ersa “Mīlestības varavīksne” (1930), Jāņa Veseļa “Dienas krusts” (1932) un Aīdas Niedras “Sieva” (1938). Pētījumā tiek definēts psiholoģiskā romāna žanrs, skaidroti latviešu prozas procesi 20. gadsimta 20.–30. gados, klasificētas 20. gadsimta 20.–30…

Latviskās identitātes meklējumi 20.gadsimta 90.gadu prozā

2018

Maģistra darbs analizē latviskās identitātes meklējumus 20. gadsimta 90. gadu prozā. Padomju Savienības sabrukums 1991.gadā iezīmēja politiski un ekonomiski nedrošu periodu. Šis periods rada identitātes krīzi. Tā laika rakstnieki reflektē par latvisko identitāti, vēsturi un nākotnes perspektīvām. Maģistra darbā analizēti rakstnieku Egīla Ermansona, Alberta Bela, Gundegas Repšes un Noras Ikstenas darbi. Maģistra darbs analizē kā jautājumi par latvisko identitāti, vēstures interpretācijām un nākotnes perspektīvām atspoguļojas 20. gadsimta 90 gadu prozā.

Hronotops A. Manfeldes romānā “Vilcēni”, A. Jundzes romānā “Sarkanais dzīvsudrabs” un J. Joņeva romānā “Jelgava 94”

2022

Maģistra darba “Hronotops A. Manfeldes romānā “Vilcēni”, A. Jundzes romānā “Sarkanais dzīvsudrabs” un J. Joņeva romānā “Jelgava 94” mērķis ir raksturot un analizēt fiktīvo romānu 20. gadsimta 90. gadu laiktelpu Latvijā un citus ar to saistītus literāros hronotopus. Darba teorētiskajā daļā sniegts hronotopa teorētiskais ieskats, ieskats semiotiskajā un naratoloģijas pētniecības metodē; aplūkota hronotopa un romāna saistība; ieskats romānu recepcijā kritikā; sniegts ieskats kultūrvēsturiskajā situācijā un pilsētas laiktelpā. Pētījuma praktiskajā daļā tiek analizēts 20. gadsimta 90. gadu hronotops romānos caur naratīvu un kā tas atklājas caur dažādām semiotiskajām zīmēm pilsētvidē.

Baltu filoloģija, 23. sēj., Nr.1

2014

Kādas izlasītas jaukas garīgas dziesmas : otrā reizē driķētas un no jauna pavairotas, tām pēc savu mūžīgu izglābšanu meklēdamām dvēselēm par labu

1742

Pētera Šmita atklātnes Jānim Misiņam par Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdēm

1931

1931. gadā P. Šmita sūtītās atklātnes J. Misiņam par Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdēm minot arī dažus uzstāšanās dalībniekus, piemēram, E. Medni par latviešu tautas pasaules uzskatu, P. Šmits par pēdējo orientālistu kongresu Leidenē

A. g. J. Misiņa kgs

1930

Atklātnē atgādinājums J. Misiņam par uzstāšanos Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdē

Pētera Šmita vēstule Jānim Misiņam lūgums ziņot par priekšlasījumu Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sapulcē

1932

Atklātne - atgādinājums par tematu un nosaukumu J. Misiņa priekšlasījumam Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdē 1932. gada 4. martā

Pētera Šmita vēstule - atgādinājums Jānim Misiņam par viņa priekšlasījumu par nepareizībām folklorā

1930

Atklātnē atgādinājums J. Misiņam par uzstāšanos Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdē